Vēl gan negribās iet gulēt, bet laikam jāiet būs. Rītā atkal darba diena. Sūra grūta. Gribās gan vēl mazliet paklabināt klavieres un paraustīt pelēnu, pasēdēt savā riteņkrēslā (nejaukt ar invalīdratiem), pasēdēt siltajā sieviešu halātā(labi ka daudz cilvēku mani tagad neredz, drošivien izskatos pēc pedofīļa).
Ko es darītu bez lieliskā žurnāla... Ja nebūtu SvieCibas, tad nekas cits man neatliktu kā pa brīvo laiku strādāt, nopelnīt naudu un dzīvot laimē un pārticībā. Bet ko tad man, man jau neko nevajaga. Man pietiek ar cibiņu.