Kaut kas atkal tik stiprs un savā vietā.
Biju aizvilkusies līdz Vilcei apskatīt rudzus. Saauguši krūšu augstumā. Apbrīnojama ir dzīvības augšupeja!

Nu dabūju arī skārda vannu. Ideāla izmēra, lai dārzā saules sasildītajā ūdenī sēdētu, dzertu aliņu un vērotu, kā zemenes zied un oši plaukst (vēlā zorte).
Tēvs Lutartos kā traks nopļāvis visu zāli, labi, ka vismaz neapravētajās puķu dobēs vēl varēs ievākt nātres matiem un tējai. Joprojām dedzīgi gaidu, kad mums būs laiva. Plānoju iegādāties divvietīgu telti. Tad es visu saformēšu un uzskaitīšu izklaides iespējas manā rančo, cerot, ka tad pie manis brauks ciemiņi katru nedēļu. Trūkst tur cilvēciskas dzīvības, saproties.