Garastāvoklis:	sad
Mūzika:	Patricia Barber - A Man And A Women

Raindrops Keep Falling On My Head

Smakoņa no cilvēku mitrajām drēbēm sabiedriskajā transpostā cēlās līdzīgi kā no slapju žurku vai klaidoņu suņu vēl slapjākajiem kažokiem. Bet viņi izskatījās laimīgi un apmierināti - smaidīja kā Češīras runči, braši klabināja mutes un dzīvespriecīgi leijerējot neiegādājās braukšanas biļetes. Un viņiem, saprotams, bija zem astes, ka sabiedrisko transportu mēdz izmantot arī dekoratīvie sīkie grauzēji, pūdeļi un izvannoti persieši. 
Vakarā pie jūras atkal nebija neviena cilvēka. Neviena paša. Varbūt vienīgi pa kādam norūdītam vientuļniekam nūdistam kāpu krūmājos. Un saule atkal izskatījās pēc apaļas skārda mucas, kurā debesu sētnieks dedzina manas apnicīgās un apnikušās gaušanās. Atkal es sajutu to, cik rūgti lēnīgi velkas laiks - man par spīti.
Toties šodien jūrā ir dusmas, un nez kāpēc man egocentriski šķiet, ka dieviņš tik skaļi dusmojas uz mani personīgi. Gan jau viņam ir savi iemesli.