sveiciens no zombijlandes!

nezinu, kas Annai uznācis, bet viņa neguļ. jau otrā nakts, kad mostas ar stundas starpību. vakar piecos ieslēdzu gaismu un sāku dienu, šodien piecos biju gatava bērnu met pa logu ārā. vakar S arī naktī bļaustījās, viņaprāt pie A negulēšanas biju vainīga es, jo aizbraucot uz saunu pabaroju Anni un viņa vēlāk vakariņu laikā neesot neko ēdusi. vakar, visu dienu cītīgi sekoju līdz A ēšanai. visu dienu labi ēda un vakariņās izēda lielo šķīvi ar putru, kas viņai ir netipiski. bet vienalga naktī bija koncerts.
vakar sevi par negulēto nakti iepriecināju ar jauniem dziju kamoliņiem. rezultātā tapa divas cepures. Annai protams. vēl divas citas adīju un ārdīju un adīju un ārdīju. šodien turpinu. vēlāk gan ir plāns pabraukāties riņķī apkārt.

vakar atradu, kur Jēnā labo planšetes un mobilos. visi teica, ka nekā tāda Jēnā nav, bet ir gan - pretī dzijas veikalam! kas uz tās pašaas ielas, kur mans zobārts. runājot par zobārstiem - to zobu, par kuru es jau gadu sūdzos, tik tālu daveduši, ka jārauj ārā. manā skatījumā tā ir tīra zobārsta vaina. tagad tik jāizdomā kā viņiem radīt to pašu viedokli. blāviens! vaina vai nevaina, bet manam zobam čau....

par darbiem - izskatās, ka reģionā ir tikai viena vērā ņemama vakance šobrīd, jo jau trīs atšķirīgi galvu mednieki mani mēģina tai savaņģot. interesanti, ka katrs stāsta kaut ko citu. savādāk - paguglēju Jēnas firmas. kantorim, kurš trīs gadus atpakaļ man piedāvāja pilna laika slodzi par 800 eiro mēnesī, atkal brīva vakanze. izlasīju sludinājumu, atcerējos intervijas un noskurinājos. nākošajā naktī murgoju, ka pieņemu viņu piedāvājumu, pēc tam sēžu turpat uz trepēm un runāju pati ar sevi - kas ar mani nav riktīgi.

vakar pusotru stundu pļāpāju ar veco kolēģi pa tel. viņam stāstot pati sev noformulēju dažas lietas. ja es meklēju Jēnā darbu, bet aizdoma mega liela, ka visdrīzāk neko labu neatradīšu. vai nu būs jāsamierinās ar sliktākiem nosacījumiem/algu vai atkal jābraukā. pagaidām gan vēl nav panikas. jāaizsūta pāris iniciatīvpieteikumi.

es ļoti ceru, ka Annai drīz pāries tas, kas uznācis. cerams tā ir tikai pāreja no bēbīšstāvokļa uz maza bērna saprātīgumu. Līnai tas bija ap 11to mēnesi. Maksim neatceros. iespējams vēl nemaz nav bijis :D jociņš. vispār Anna vairs gandrīz nemaz nespēlējas ar savām mantām. izņēmums ir viņas "DJ pults". tur labprāt uzkavējas. spaida pogas un tirinās. savādāk 128 reizes jāvirina visi skapīši un jākrāmē visas atvilknes ārā. šobrīd Annas kontā ir saplēsts mazais šķīvītis un lielā skaistā māla bļoda, ko mamma man uzdāvināja. šausmīgi žēl. mēģināšu salīmēt. lietot nevarēs, bet es nespēju izmest ārā.

vēl pavisam svarīga lieta - es beidzot uzvarēju Kristiānu katanā!!!!! man likās, ka tādu pro es nemūžam neuzvarēšu, bet man sanāca.