Tad re kāds šis! Roudsters!
Pagājušā gada vasaras nogalē pirmo reizi uzpeldēja info par nākamās paaudzes MX-5. Tika piesaukta "jātnieka un zirga vienotība", atgriešanās pie saknēm un tai pat laikā, tradīciju turpinājums. Aizskrēju uz Mazda centru un prasīju: "Kad būs?!" Šie plātīja rokas un atbildēja: "Huh? Kāds vēl jaunais MX-5?" Pusgadu garā Mazda centram uz nerviem krišana vainagojās ar panākumiem un vakar beidzot tiku pie pirmā Latvijā jaunās paaudzes MX-5 testa brauciena.


Iesākumam nedaudz vēstures. 80-to beigās sporta auto scēnā dominēja GT kupejas. Lielas, jaudīgas un smagas. Čupiņa Mazda inženieru, kā jau ierasts, ražotāja atbalstu nesaņēmuši - nomaļā rūpnīcas kaktā vakaros, naktīs un brīvdienās, sava entuziasma vadīti mēģināja radīt kautko savādāku. Pie sienas noteikti karājās 60-to gadu britu Triumph roadstera bilde un trīs vārdi: "Quick! Light! Fun!" Tas, ko viņiem izdevās uzmeistarot un beigu beigās prezentēt saviem bosiem kļuva par visu laiku pārdotāko roudsteru un atdzīvināja cilvēces interesi par maziem, viegliem un ātriem auto. Pirmās paaudzes MX-5 (arī pazīstams kā "Miata" un "Eunos Roadster"), atdzīvināja labākās britu autobūves tradīcijas... rūpīgo japāņu izpildījumā. Veiksmes formula bija vienkārša:
1) 50:50 svara sadalījums uz asīm,
2) FR layout (motors gareniski priekšā, piedziņa uz aizmugurējiem riteņiem).
3) Maksimāli viegls. Maksimāli zemu smaguma centru maksimāli tuvu mašīnas centram.
4) Lēts! Sviestmaize un Tavs!

Cik gan sarežģīti tas var būt? Acīmredzot pietiekami, lai jau <20 gadus nevienam nekas tāds nebūtu izdevies. MX-5 Mk1 (mark one) sauca par revolūciju un labāko roudsteri, kāds jebkad ražots - jā, pat labāku par britu 60-to gadu sasniegumiem. Nevaru nepiekrist, ielas braukšanai pielāgots kartings! Tik viegli vadāms, ka pat salīdzinoši neprasmīgs braucējs varēs gūt baudu no braukšanas. Vadāmības etalons savā klasē un vēl šodien savā ziņā nepārspēts. Niecīgais 1.6i četru cilindru motors attīstīja tikai 116 zirgspēkus un 136 Ņm lielu griezes momentu, taču ar to pietika, lai 940Kg vieglo kabrioletu padarītu par ļoti sportisku. Pašbloķējošais diferenciālis (LSD) palīdzēja pilnvērtīgi izmantot dzinēja jaudu un izpūtējs patīkami rūca. Laika gaitā MX-5 tika pielabots līdz beidzot ieguva jaunu dzinēju - 1.8i, kurš bija par 16 Zs un par 19 Ņm jaudīgāks, kā arī par 0,2 sekundām ātrāks līdz simtam Km stundā - 8,4 sekundes nav nemaz tik slikti priekš viens komats astoņi bezturbo.

Nākamā paaudze nelika vilties. Salīdzinājumā ar Mk1, "otrais" MX-5 kļuva jaudīgāks un nobriedušāks. Vadāmībai tika pievērsta vēl lielāka uzmanība un šoreiz Mazda pilnībā atbalstīja MX-5 inženieru komandu ar neierobežotiem līdzekļiem. Nekas radikāli mainīts netika - to, kas nav salūzis, labot nevajag! Pilnveidojumi skāra dzinēju, kura jauda tika pacelta līdz pat 140 Zs un 165 Ņm, papletās virsbūve, galvenokārt, lai nodrošinātu vadītājam un viņa vienīgajam pasažierim vairāk vietas kājām un pleciem. Otrais MX-5 nonāca Mazda salonos 1998. gadā un jau atkal tika izpirkts kolosālām tirāžām. 2001-ajā otrās paaudzes Mazda roudsteri nedaudz atsvaidzināja, motors kļuva vēl nedaudz jaudīgāks, optika kļuva mūsdienīgāka un priekšējais buferis agresīvāks. No visām MX-5 modifikācijām, Mk2,5 (otrās paaudzes uzlabotā versija) kļuva par visiekārotāko. Abas paaudzes kopā tika izpirktas vairāk nekā 700,000 eksemplāros un jebkurā kontinentā izveidojās Mazda Miata/Eunos/MX-5 entuziastu klubi ar daudz jo daudz biedriem. Vieglais svars, adekvātā izmēriem jauda un teicamā vadāmība daudzu īpašnieku vadītprasmi atalgoja ar labiem apļa laikiem iecienītākajās trasēs. Miata, neizbēgami, kļuva par track-day (pasākums, kura ietvaros kādā pasaulslavenā sacīkšu trasē notiek atklāto durvju dienas - visi drīkst legāli iemēģināt sava auto iespējas) leģendu. Šādu "pārvietošanās baudu" par tik mazu naudu no citiem auto gūt bija praktiski neiespējami (ja neksaita citu mazkalibra leģendu - Toyota Sprinter Trueno AE86, bet par to citreiz).

Arī tūninga (latvijā pazīstams kā "šķūnings") scēna neatstāja Mazdas mazo sportistu bez uzmanības, ir redzēti MX-5 projekti, kas veiksmīgi pārbūvēti gan drag race, gan drift sacensībām, gan nopietnām šosejas autosacīkstēm.

Nav nekāds brīnums, ka, uzzinot par trešās paaudzes piedzimšanu, apsegloju kamieli un devos uzlēkušās ceļa zvaigznes virzienā, ar visām dāvanām. Nācās pagaidīt. Kamēr pārējā pasaule jau sen pildīja internetu ar sajūsmas saucieniem, mēs (es) - Latvijas MX-5 entuziasti pacietīgi gaidījām, līdz pat 2006. gada maijam. Un te "pēkšņi" zvans no Mazda centra - ir klāt! Nauda sagatavota, "haips" spārno manu nepacietīgo personu kautkur virs stratosfēras.

Praktiskumu, salona apdari, jumta konstrukciju, cenu un standartaprīkojumu šoreiz neaprakstīšu - pietiks ar to, ka pateikšu, ka visās šajās ziņās Mk3 ir pārāks par iepriekšējo modeli.
Dzīvē jaunais MX-5 izskatās "sitiet mani ar linu striķī iesietu kāli" kur labi! Daile, kā zināms, ir vērotāja acī. Miata dizains nepretendē uz mačo brutālo muskuļauto, taču neiekrīt arī otrā galējībā - par sieviešu aksesuāru to nosaukt nevar. Kāda man starpība - MX-5 ir roudsters, nevis kabriolets. (tiem, kas nezin, pirmie ir sportiskai braukšanai, otrie - pozēšanai). Jaunajā, "trešajā" Miata'ā viss ir jauns, jauni dzinēji, jauna piekare, jauna āriene, jauns salons, taču tās pašas ambīcijas. Vai tas vēljoprojām ir vienlaicīgi gan lētākais, gan labākais roudsters, kādu vien var nopirkt? Tieši tā, ne ātrākais, ne jaudīgākais, ne skaistākais, bet labākais. Īsā atbilde būtu - jā, bet garā, ne gluži. Paskaidrošu. Kad testa brauciens beidzās, izkāpu ārā un nebija manā sejā redzams smaids no vienas auss līdz otrai. Nebija trīcošu ceļgalu un iesvīdušu padušu. Nebija visu sapņu piepildījuma un saldāko racing-fantāziju piepildījuma reiz desmit. "Kartings" ar numura zīmēm ir kautkur pazudis. MX-5 ir kļuvis vēl ātrāks, vēl jaudīgāks, vēl ērtāks un kvalitatīvāks. Uz papīra viņš visos iespējamajos veidos ir pārāks par ieprieksējo paaudzi, taču "briedums", šķiet, nācis ar "prātīgumu". Tiem, kas nekad nav braukuši ar iepriekšējiem MX-5 to nesaprast. Ja vēlaties jauno Miata, nenāciet pat tuvumā iepriekšējai - nedariet to. Neskatoties uz visiem drošības un komforta uzlabojumiem, jaunā mašīna ir tikai par 9,7Kg smagāka nekā ieprieksējā. Lai to panāktu, inženieriem nācās rīkot extensīvas prāta vētras par katru mašīnas komponentu. Nonāca līdz absurdam - salona atpakaļskata spogulītis ir par 85 gramiem vieglāks nekā ieprieks'ējam modelim, pateicoties plānākam spoguļa stiklam un vieglākai plastmasai. 2-litru dzinējs attīsta 160Zs un patīkami piespiež mugurkaulu ērtajam sēdeklīm, paātrinot mašīnu no 0 līdz 100Km/h pa 7,9 sekundēm. Taču ko viņi ir izdarījuši ar piekari? Tas pats ģeniālais double wishbone risinājums, taču mašīna ievērojami vairāk sverās līkumos un pat ar izslēgtu saķeres kontroli (traction control - agrākajos modeļos, starpcitu, iztrūka kā suga), diferenciālis bloķējas nelabprātīgi. Vadāmība joprojām ir teicama, taču nepamet sajūta, ka stūres rats ar riteņiem sazinās caur tulku un diviem rūteriem (labi, maršrutētājiem). Stūre ir mēma un vada informāciju tikai vienā virzienā. Vadītājam par to, kāds ir ceļa segums nekas nav jāzin? Arī šo mīnusu nav iespējams pamanīt, ja vien nav braukts nesenā pagātnē ar iepriekšējiem modeļiem. Bilstein amortizatori (klāt piepērkama opcija) situāciju uzlabo, taču pilnībā neizārstē. Domājams, stingrākas poliuretāna bukses un koil-overi padarītu jauno Mk3 par tik pat, ja ne vēl jautrāku piedzīvojumu kā Mk1 & 2 & 2,5, taču kādēļ tāda ķepāšanās ar mašīnu, kurai jau no rūpnīcas būtu jābūt sapnim ar četriem riteņiem un nolaižamu jumtu? Maģija (arī pazīstama kā "X-faktors" vai "fun to drive") nav pazudusi, tā vienkārši pārbīdīta uz otro plānu.

Katrs roudsters, kā jau minēju, sastāv no sporta auto proporcijas un kabrioleta proporcijas. Šķiet jaunajam MX-5 šī attiecība ir vairāk uz kabrioleta pusi un mazāk uz sporta auto pusi. Nav ne vainas, un nesaprotiet mani nepareizi, viņš vienalga ir labākais roudsters kādu vien var šodien iegādāties, nepārdodot dvēseli sātanam un tēviju naidniekam. Taču, manuprāt, ieprieks'ējais modelis sniedza patīkamākas emocijas - tiešāks, asāks, precīzāks un fokusētāks. Izbraukumam pie dabas ar piknika grozu un "otro pusīti" es viennozīmīgi izvēlētos jauno, taču braucienam pa līkumotu šauru kalnu ceļu - veco labo Mk2,5.

Labi sabalansēts un viegli vadāms. MX-5 kļuva par "mācību mašīnu" daudziem wannabe reiseriem.


Idille = šaurs & līkumots kalnu ceļs un Mk2,5 Miata.


Vietas MX-5 vienmēr bijis maz, bet arī vārtīšanās apkārt pa salonu sānslīžu laikā nav iespējama.



Labāki apdares materiāli, vairāk vietas un kaudze ar maziem nodalījumiem sīklietām.



Gan jau, ka ja nebūtu pirms tam ar Mk2 izbraucis, stūre liktos informatīva un pareiza.



Savādāka, bet arī idille.



Uzlabojumi skāruši arī reklāmas materiālu kvalitāti.



Nav tas skaistākais kārs pasaulē, taču bez izlikšanās un dižošanās.