viņš cīnās ar biksēm.patiesībā tas arī esot tas ko viņš gribot panākt.viņš atkārtojas un mēdz runāt tikai iedzēris.lai cik jocīgi tas arī nebūtu man patīk,ka viņš runā.gribētos,lai to spētu netikai grādīgo dzērienu ietekmē,jo tad viņš runātu sakarīgāk.


vakars labs,bet uznāca bēda.


ja kalns nenāk pie Muhameda,Muhameds iet pie kalna.bet ko darīt ja Muhameds iet,iet un iet,bet kalns kā nav tā nav?ko darīt ja kalns patiesībā ir tikai maza smilšu čupiņa?ko darīt ja kalns attālinas kad Muhameds tam tuvojas?un ko darīt ja kalnu nemaz neinteresē,ka Muhameds pie tā dodas un gribētu to sasniegt?
tik daudz jautajumu,bet atbildes kā nav tā nav.viena un tā pati melodija nepārtraukti skan galvā,bet nezini kāda.viena vienīga doma galvā,bet šķiet,ka to tik daudz.