#83
kā pārlādējusies filosofu paradigma
šķiet, visi kopumi apjūk
redzot sakārni sarkanmelnkrāsaino
apvijam pasauli no pašpārliecinātības viedokļa

it kā baidīties nav jēgas,
pat iniciatīvas,
bet redz, bez bailēm
kā bez savaldības

pārvērtēta pacietība uz savaldības rēķina tiek
skatot tomātus sarkstam
un vīnogas no olām šķiļoties
rodas vien atbildes, ne jautājumi tie

pasteidzies, savādāk nokavēsi
to pasaules malas atklāšanu
uz kuras antiņš nu sēž
un brīnās:
"kur ta šamējā iet?"