Baigi nepatīkami ar tādām domām sagaidīt 23.


Nu nekas, rīt paplunčāšos un viss pāries. Norīšu to visu ar hlorainu ūdeni.




Un man besī, ka vēl joprojām visas šādas lietas es nemāku uzreiz sajust, bet tas viss nāk lenām, lēnām; krājas, krājas un tas ir mokoši. Līdz ar to nevis pats fakts ir sāpīgs, bet pašas pārdomas. Un galvenais - par sīkumiem.