new year new me bullshit
es biju tik priecīgs, ka beidzot sāku rakstīt un iepriekšejā ierakstā izspiedu ārā kaut kādu smagi supresētu traumu no savas zemapziņas pagrīdes, pie tam angliski, laikam tā ir vienīgā valoda, kurā es jūtos kā brīvs cilvēks, jo krievu un latviešu personība man sevī kaut kā nospiež, bet nu strādāju pie šīs multilingvālās burvības.

īsumā - huļi es te tusēju pa dziļvagām?
vainu es kādreiz pastāstīšu sīkāk kāpēc vai arī jūs to paši sapratīsiet ar katru nākamo postu liekot kopā informāciju.
bet +/- ir tā - baigi daudz strādāju līdz vienu brīdi nervi sagāja čupā un sāka dot man signālus no zemapziņas, ka manām traumām ir zajebala būt bez uzmanības un davai tagad Tev būs panikas lēkmes un depresija un trauksme un viss komplekts.
sāku iet pie šrinka un tagad, kad pandoras lāde ir vaļā man ir jāietusē ar savām emocijām, jāiemācās tās apskaut, pieņemt, iemīlēt un nolaist uz atvadām
un, kad viņas ir tik intensīvas, ka tu jūti, kā Tev vibrē ķermenis un žņaudz kaklu - sāc saprast, ka jāatgriežās pie tā, kā Tu esi agrāk mācējis izpaust savas emocijas.. so es esmu šeit.

esmu priecīgs uzsākt šo ceļu un priecīgs, ka es esmu atpakaļ un turpinu rakstīt.