Uz elli un atpakaļ
es devos uz elli un atpakaļ,
un tik un tā, mani dēmoni velkās nopakaļ,
lai kur es dotos, tie man seko,
ne velti var redzēt, zobi sakosti,

vēl mirklis – sāksies trakums
bet negribu vēlreiz šādi paklupt,
tas ir tā kā pašam bēgt no savas ēnas,
bet tā pazūd tikai tad, kad gaismu izslēdz.

jo tad kad tā ir ir nost, es jūtos beidzot droši,
proti, es ļoti gribētu tam visam mest lielu loku,
apkārt, lai nebūtu tā, ka mani šodien pakar
par to, kur es biju un kas es biju vakar,

bet ja netici Dievam, tad piedošana Tev nespīd,
bet es palieku šeit, kaut vai pats sev par spīti,
jo vāks jau iet gaisā, kad paliek pārāk karsts uz plīts