Nakts melnumā veicu bruņinieka cienīgu varoņdarbu un nositu istabā ielidojušu milzu sirseni, kurš par savu tuvošanos vēstīja ar lauku mopēda cienīgu rūkšanu. Izmetu savu trofeju pāri balkona malai, ieklausījos pagalma gopņiku riesta baurošanā un pie sevis nopriecājos, ka viņiem nav spārnu. Gluži kā mītiskie lidojošie prusaki, viņi iedvestu daudzreiz lielākas bailes, ja spētu ielidot pa balkonu un apdraudēt ceturtdaļmūža krīzes apcerē iegrimušas jaunietes mieru.