Piektdien mani izveda pastaigā, kad ārā, pārmaiņas pēc, nav mīnuss 10 vai 15 un šoreiz varēja iztikt bez siltajām garajām bumbierenēm.
Ostaspriekšas ledus bija pārāk pļurzīgs, tāpēc slidošanu aizstāja apkārtklīšana - Liberty village (kur bija krogs, kurā dabūt izlejamo Leffe, La Chouffe un vēl viskautko), Chinatown ar saviem uguņiem, hieroglifiem, tirgotavām, ēstuvēm, Kensingtonas tirgus galvenās štrāses un Little Italy, kuras durvju priekšā ir latviešu "Nobody writes to the Colonel" (mhm, tas pats).
Jāteic, ka pulkvežbāram trūkst dvēseles un tas atrodas, kā šķiet, identitātes meklējumos ar saviem vienā stūrī iekarinātajiem mini-puzuriem un plašu vākiem ar Raimondu Paulu un Dziesmusvētkiem uz sienas pa ceļam uz tualetēm. Mājīgas lampas, bāra letes sala, dažādu veidu tapetes un kamīns ar tajā iedegtu sveci - hipsteriem, droši vien, patīk.
Ķīniešpilsētiņā nopirku maisiņu ar sveramo tēju - divas lielās ziedpogaļas un riekšu ar minirozītēm un šeit es gribu izcelt to, kā ķīnieši nereti mēdz taisīt biznisu, jo tas, ko viņi itin bieži piekopj, ir izlikšanās, ka viņi ne sūda nesaprot, ko tu viņiem skaidrā angļu valodā saki - vispirms es viņai pajautāju, par kādu (kilo)gramāžu ir uz burkas rakstītā cena un vecā sieva atbild, ka par to var dabūt 38 gramus. Es viņai saku, nu tad iesveriet tos 38 gramus, bet ko dara viņa? Viņa ņem lāpstiņu un ber tās minirozes maisiņā un kad es prasu, vai tur tagad ir tie 38 grami, viņa man prasa "some more?" un ber nākamo riekšu un, loģiski, es nopirku vairāk nekā gribēju. Sneaky, sneaky!