Mēness bērns vs. Naumanis
Otro reizi mūžā sajūtu smeldzi, cik precīzi man dažreiz nesaskan ar Normundu Naumani.

Tā pamatā, droši vien pateicoties kaut kādai vienai izpratnei par to, kas ir kulturēli un kas ne, kas ir aistētiski un kas ne, to, ko viņš atzīst publiskajā telpā par labu esam, arī es savā nodabā uzskatu par gaumīgu mākslu. Bet...

Pirms gadiem desmit, manu mīļāko bojeviku "13.kareivis" viņš nosauca par pilnīgu kaku un tajā pašā brīdī cildināja manuprāt pavājo "Tomasa Krouna afēru".

Pagājis laiciņš un sagadījies, ka tieši tāds pats binārs komplektiņš mums gadās vēlreiz.

"Pieci vakari" JRT - Naumanis: pilnīgs mēsls / Mēness bērns: ļoti gaumīga lietiņa, beidzot Ķimele neko nepārmudrī un sanāk mīļi.
"Limits of Control" by J.Jarmusch - Naumanis: labākā Džārmuša filma ever / Mēness bērns: tik bezmērķīgs sviests kopš "Permanent Vacations" nav redzēts.