Anonimitātes skaistums slēpjas tajā, ka cilvēks var būt pats un normāls, foršs nevis mitrene. Man laikam ir bail no pūļiem. Tāpēc nekad dzīvē nebraucu uz milzu festivāliem. Man slikti metas, jau iedomājoties, kā viņi tur mošo. Pilnīgi smakšanas sajūta. Pilsētās parasti meklēju vietu, kur to mitreņu nav. Tad izvelku tabakdozi, kārtīgi ievelku, uzelpoju. Cilvēku dogmas un ekspektācijas ir nomācošas parādības. Es nespēju tajās konstanti iedziļināties, man vajag izmazgāt acis pēc tam.