dārgā dienasgrāmata,
vakardien atkal saņēmu ziedu, par ko ieminējos vienu reizi, mēnešiem atpakaļ. man teica, lai minu, kaut kas starp pieneņpūku un dadžiem. nekādīgi nevarēju izdomāt. visas vāzes pie manis ir aizpildītas. labi, viena nav. man ir vāze, kas gribētu būt cita vāze. tā vāze arī laiž cauri ūdeni, pretēji paredzētajai funkcijai. kas sader ar faktu, ka tā vāze gribētu būt cita vāze. uz tās ir uzgleznots arī labirints.
šorīt pamodos un vēlreiz runāju ar cilvēkiem, ar kuriem nav raksturīgi bieži runāt. nerunāju ar tiem, ar kuriem raksturīgi runāt. vienīgais acīmredzamais cikls ir, ka nepārtraukti un regulāri notiek kaut kas neraksturīgs. visapkārt ir haoss, bet atkal, jūtos mēreni. komfortabli skumja. tāpat arī eju dušā, sākumā līdz iekliedzieniem karstā, iznāku drebēdama. saņemot naudu bezprātīgi uzdzīvoju, pēc naudas mierīgi izdzīvoju. šodien esmu teikusi sev gudras lietas. domāju, kā būtu, ja uz šodienu man neviens nerūpētu? izlēmu pamēģināt. ja nesanāca neapzināti par kādu rūpēt, tad šodien, kopš tās domas, man neviens nerūpēja. un ziniet ko? nevienam es arī baigi nerūpēju. tas ir ļoti atbrīvojoši. pat saņēmos būt diezgan produktīva!
vakar uz spoguļa esmu uzrakstījusi "nebaidies būt maiga", šodien skatos, domāju, kāpēc man nebaidīties? kāpēc vispār būt maigai? bet, ja jau vakar uzrakstīju, varbūt to būs jāizlasa citu dienu. nolakoju sarkanus nagus. neraksturīgi daudz šodien iedomājos par kādu, par kuru agrāk bija raksturīgi domāt daudz. šķiet, ka šodiena bija pirmā diena kopš, kad jūtos atbrīvota. ar nepacietību gaidu pārmaiņu dienas, kas pienāks raksturīgi ātri. tad atbrīvota nesajutīšos ik pa laikam, bet atbrīvojums kļūs par periodu. un pienāks raksturīgi regulārais brīnumu katru dienu cikls. vairs nebūs jādomā atbildi, jo būs varianti.
ir pienākušas dienas, kad nav naudas. manas mīļākās kulinārijas dienas! tīrot atvilktnes un dārgākā sastāvdaļa tikai tīra mīla pret spēli un nenopērkams fokuss... pēdējās dienas pārēdos. ko cept, cepumus vai plātsmaizi? labāk abus. jāatceras nopirkt vegetu.