Savādā pasaule
Šī pasaule tik savāda, tik savādi ir vārdi šie, kad debesīs pirms saulrieta kā putni projām lido tie. Kāpēc, es tiešām nezinu. Kāpēc? Kāpēc es tiešām nezinu. Kāpēc, kāpēc? Es putniem vaicāju kāpēc? Pat jūra saules vainagā man izliekas tik savāda, un smiltīs zīmēju es to - šo jūru, sauli savādo. Un smiltīs zīmēju es to - šo jūru sauli savādo. Un putni mani aplido, ar spārnu skaņu savādo.Kāpēc, es tiešām nezinu.Kāpēc? Un man tas pieder ne par ko, un nevar aizmirst savādo. Kāpēc?es tiešām nezinu, kāpēc?Es mūžam vaicāju kāpēc? Un smiltīs zīmēju es to - šo jūru sauli savādo, un putni mani aplido ar spārnu skaņu savādo. Kāpēc es tiešām nezinu kāpēc...