Paģājušonakt ilgi, ilgi nespēju iemigt. Bet,kad aizmigu, murgoju vēl ilgāk. Piemēram, par to,ka man jālec ar Dolomītu milzīgs okseris,kaut gan viņš klibo un viņam nežēlīgi segli spiež skaustu. Es negribu lekt un raudu,ka viņš to nevar, bet man liek lekt. Tad vēl par strīdiem ar visādiem cilvēkiem, kuru rezultātā es paliku pilnīgi viena - neviens ar mani nerunāja un visi bija dusmīgi. Es biju vientuļākais cilvēks pasaulē. Tad vēl par tauriņu, kuram man lika noraut spārnus un pašu sadedzināt. Atvēru istabu un iekšā ielidojuši bija 2 vienādi, brūni raibi tauriņi. Izlaidu ārā,lai lido.