bijām uz Nacionālo muzeju ar ģimeni. Eliasa zālē Eižens bija diezgan nemierīgs, bet tad uzkāpām augšā pie Rozentāla, pazīdīju, apskatījām Zaļkalna cūciņu un Bērnieka Ūsiņu. vislabāk viņam patika , bet tā jau laikam visiem bērniem visvairāk, jo tās kopija nolikta vestibilā aptaustei.

pēc apmeklējuma bija tāda svinīga piederības sajūta vietai, vismaz kamēr vēl gājām pa Esplanādi.