Darba diena iet uz beigām. Mājās braukt nav jēga - tikpat mani tur neviens negaida.
Iegriezīšos, pārmaiņas pēc, Vecrīgā. Atsēdīšos krogā, sagaidīšu pirmo tasīti alus, aizsmēķēšu papirosu un vērošu tūristus, kuri nevis jūsmināsies par Kultūrvēstrusko mantojumu, bet gan kāru aci lūkosies vietējo mamzeļu virzienā.

Lai gan, ja tā padomā, tad tās mamzeles arī nav nekas cits, kā vien Kultūvēsturiskais mantojums.