Vajadzētu uzrakstīt par Jāņiem, par to, kā dzīvojos Parkā veselas četras dienas, kā mēģināju iemitināties savā vecajā mājā ar verandu, bet nespēju saņemties to iztīrīt un savest apdzīvojamā kārtībā. Bet tas viss jau bijis un aizgājis, es atkal sēžu Rīgā pie datora un klabinu jaunu maketu. Tā pati Pārdaugava man aiz loga, viss kā parasti.
Orhidejai, kas aug podā uz loga, nobiruši divi ziedi, viens palicis. Šodien pārstādīju jaunos podos divus darba vietas kaktusus. Zied jasmīni. Vakar pirmo reizi mūžā (tikai nesmejieties) pati uztaisīju auksto zupu. Nekad nebija ienācis prātā, ka aukstā zupa varētu būt kas tāds, ko es pati varu pagatavot. Nekad nebiju iedomājusies pamēģināt. Sanāca ļoti garšīga. Jo īpaši tādēļ, ka piedevās sašķinu pati sava mazdārziņa lokus un pētersīļus.
Parasti vasarā dzīve kļūst vieglāka un bezrūpīgāka. Šogad nekā. Velkas līdzi pelēks smagums kā vecs ziemas zābaks un nelaižas vaļā. Tikai tas, ka krāsns nav jākurina, tas gan ir labi.