Kamēr skatījos Murder on the Orient Express, atlūzu. Tagad, kad esmu iztīrījusi zobus, nomazgājusi seju un gultā, miedziņš mazliet pazudis. Baigais triksteris miedziņš.

Skatos, ka visi cepas par tiem Twittera ierobežojumiem, bet man kkā līdz galam neaiziet, kur tur ir problēma. Tikai priecājos, ka man vairs par to nav jādomā. Varbūt kādā brīdī būs, bet šobrīd man kkā vienalga.

Tie trakie, ieraujošie viļņi jūrā sabaidīja - es īsti neesmu ūdens cilvēks, bet tagad tik karsti, daudzi droši vien bauda jūrmalu. Varbūt drošības pēc jāizklausās pēc kaut kādas trakās, bet jānoziņo šis visai ģimenei. Vispār es piekrītu tiem cilvēkiem, kas ierosināja, ka šo būtu bijis labi sūtīt kā centralizētu SOS SMS. Lai gan hvz, kā tur tās sistēmas darbojas un kādi birokrātiskie nosacījumi.

Jāiet klausīties, kā Haklberijs Fins laivo pa upi. Cerams, ka tas palīdzēs atlūzt tikpat labi kā slepkavība Orienta ekspresī.