Apgāju centra veikalus, kur agrāk to neatņemā piedāvājuma klāstā bija šņorinieki, takš izrādās visi tikuši no šīs preces vaļā uz neatgriešanos. Toties ieviesuši stūri ar gumijniekiem, laikam ejošāka prece tomēr.
Nu, nekas, māsa ziņoja, kur ir, bet šodien sākās sniegi un vēji, aizies citudienu.
Tā jau nekas, garie vēl ejami, bet garie ar biksēm neder, bet svārkos mazliet salst stilbi, un es vispār svārkos neesmu nekur gājusi simts gadus. Bet nekas, jau pieradu. Lai arī izskatos pēc pusaudža, tomēr varbūt pat vairāk jūtos kā es.
Bet, kas trakākais, pārbaudot konta stāvokli, izrādījās, ka tas ir iztukšīts stāvoklis.
Kas nozīmē, ka nebūs man te akadēmijā macīties, bet būtu tā kā gandrīz vai jāņem akadēmiskais un gadu kaut kur jāstrādā. Tikai tāds sīkums - ko un kur lai strādā.
Un jautājums, mēģināt vēlreiz bezcerīgo apli pa ārstiem, vai izsliet muguru un nolemt, ka skaitīšos vesels un miers, laikam ar šo arī ir atbildēts. Būs vien jābūt veselam