Mēness skatās iekšā pa logu. Tāds izdilis, vārgs. Kā dūmu mākonītis, kas tūlīt, tūlīt pagaisīs.

Skatās pa logu un smīkņā par to, ka atkal jau viena C vitamīna kārbiņa gandrīz cauri.

Aiz durvīm kāds vācietis runā pa telefonu. Valoda skan tik fantastiski. Burti tādi apaļi veļas. Kā arfas skaņas - Ja, alles klar. L burts tik apaļš. R tik rūcoši mīksts.

Čau mēnesi. Vakar vakarā tu esot bijis šausmīgi smuks un liels. Nu ko - šovakar vajadzēs mēģināt tevi ieraudzīt. Smuku un lielu :) Ja neaizmirsīšu. Pēdējā laikā esmu novērojusi sev atmiņas zudumus. Nu tā - ka neatceros, ka būtu tikusies ar cilvēkiem. Vienkārši - filma pārtrūkusi. Pilnīgs tukšums. Nekas nevedina uz atcerēšanos. Neatceros, ka būtu kaut ko teikusi vai man būtu kaut kas teikts. Tā kā, ja nu šovakar netiekamies, tad zini - esmu piemirsusi. Bet tu man uzzvani. Vakarā. Tā pēc Panorāmas. Tad, kad esi pakāpies virs skārda jumta. Nu pie tā skursteņa. Tur tu esi vislabāk redzams.