šovakar klausulē taisnstūra strīpas. atbildiet, gaudeamus. bizes skatās kreisajā stūrī, tas jau došanas sindroms. glupības apbružātiem stūriem, gribat no sīrupa iztecēt rūdā? beigas atnāca vienmēr ar strīpām kā kalašņikova automāta degvīna stīvums. godu nodeva laukstrādnieks teikā, atkārtotas paroļu maiņas un strīds ar kaprīzu gaspažu. nudien degsmi tev nevar pārmest. tiklīdz iekuras plīts, atveras gaismas portāliem sviedru kapilāri. es skatos ar visām acīm, vai nerādās durstīgas ainas. ar klajiem meliem nepiepildītas ainavas, dūmiem aug koki no sāniem un padusēm. gudri runāja cilvēkēdāja smīns, kad tas paštaisītā marionetē gremdēja dzeloņus. izlem ātrāk, vai piebiedroties skaistajam, domā par tematu, izliecies sagraizīts. nopūderēta majonēzes burciņa glaimo ar nektāru, dodu tev dienu pārdomām, tad izgaist rakstītais. gribēja caurvējš man iztesties atvērtam, gribēja logi par puduri pārvērsties. nekod aiz liepas taisnajā zarnā, tur būs budapeštas centrālais laikrādis. nomierinātas sātaniskas apetītes, nodrukāts burts uz papīra kaklasaites. nemira daudz, tik pilēja lietū grūtsirdība un appelējis rašanās dokuments. nepielaiko mani ikdienā, dari to ar skaitu. muldašova knapās bikses aprecējušas ar skaidu. plītēšanas lāģeris, visiem zemapziņas kodiem. vai tu dari ļaunu, iekniebdams mazajā pirkstā. gaišas atspulgu bildītes un mēdāmais dēlis uz aproces. nekrati grimasi, tik turi taisni kalsno augumu un baldrjāņu maizi.