Pēc šīvakara divu stundu Jelgavas izbraukāšanas vienatnē kārtējo reizi iesāpējās sirsniņa, ka:
1) benzīns nav lēts;
2) nedzīvoju ārpus pilsētas, jo tad man būtu pašai sava mašīna;
3) oficiāli nav vajadzības izmantot auto pietiekami bieži,
jo visas šīs lietas rezultētos kaut vai tikai biežākā braukšanā. Gribētos pašai savu mašīnīti, kurā, tāpat kā manā somā, būtu atrodams jebkas, un ar kuru es ikdienā varētu pārvietoties [respektīvi, būtu, par ko liet iekšā degvielu]. Vienalga, vai pilsētā, vai pa šoseju - auto ir mans TOP 1 transports ever.
Starp citu, pamazām Audi stāvvietās vairs neizskatās pēc pieparkota Boeing, respektīvi, jau sāk sanākt visnotaļ taisni, precīzi un vietas-daudz-neaizņemoši. Vienu stereotipu par sievietēm pie stūres es pilnībā atzīstu un attiecinu uz sevi - sievietes nemāk parkoties. Es mierīgi varētu būt blondā sekretāre no zemāk esošās bildes. [Un šad tad tā arī izskatās, u know...]