pirms kāda laika pēc kādas sarunas ar kādu kolēģi par kādu darba pienākumu manas muguras smadzenes noraustījās. "viņš to darbu gribēs novelt uz taviem trauslajiem pleciem," tās teica. un nekļūdījās. tas notika šodien. "vispār būtu tāda vēlme, lai šo svarīgo un atbildīgo darbu dari tu (liekēde! ar ko tu vispār šeit nodarbojies! urbini tik degunu drošvien! varēsi rast attaisnojumu savai nožēlojamai eksistencei beidzot! haaaa!)" bet es jau biju sagatavojusies šai sarunai (haaaa!).