šodien ir garo zobu diena. negribu dalasīt teikumus, tulkoju vārdu pa vārdam un pēc tam visu iezīmēju dzeltenu (= jālabo). tas, ka šī piezīme attiecas uz mani pašu, ka taisu sev čupu darba nākotnei, mani šodien neinteresē. vienīgā doma: vēl tik un tik lapas, un tad šodienais viss. ik pa divām minūtēm skatos, cik tad vēl palicis, bet ar nožēlu atklāju, ka gandrīz tikpat, cik pirms mirkļā. tad eju uzpīpēt, jo sabesos par to, ka vēl TIK ILGI jāsēž. to, cik tas ir stulbi, ka pati velku laiku, to es arī pastarpu tam vismam, protams, saprotu. bet nu - šodien ir garo zobu diena.

upd. un vēl, kā redzat, mani nu jau gandrīz mēnesi ir piemeklējusi hroniska pārraks'tīšanās. pagājušo nedēļ mana mīļākā kļūda bija "b" "n" vietā (kopapjoms baudā, pārvedumi baudā utt.) un "ž" "č" vietā (prežu izlaide, prežu plūsma utt.). bet caurmērā tas ir kaitonoši.

P.S. kļūdas nelaboju šeit ar nodomu.