islandē ir tik kluss. festivāls notiek pāris km attālumā no lidostas, bet lidmašīnas dzird divreiz dienā, kad tās lido tieši pāri bāzei. nu jā, koki nešalc. lai gan joks par "apmaldījies mežā islandē? piecelies kājās!" nav tiesa, es jau esmu atradusi vismaz piecus kokus, kuri ir garāki par mani.
nato bāze ir pamesta (vispirms) un puspamesta (pēc tam un tagad), dažās mājās ir bed&breakfast, angārā ir lielais steidžs, kinozālītē ir mazais steidžs, kino (now playing to be or not to be, lubičs, selected by dievišķā tilda s.), apsildāma sīku lakotu olīšu grīda (magic) un internets (arī magic). un daudz tukšu māju un daudz vietas un daudz vulkānisku pļaviņu un tīrelīšu, pār kuriem iet šortkatos.
apmeklētāju ir kādi pāris simti, nu katrā ziņā mazāk nekā pēdējos tabūnos, un tas arī ir magic. gribi tikt pirmajās rindās uz kādu ārtistu? atnāc dažu pirmo dziesmu laikā. (pieņemu, ka uz keivu būs mazliet lielāks turnouts. mazliet.)
jūs drošvien gribat zināt, kāds te ir laiks. idilliska vasara. tas ir tā, ka pa dienu var nevilkt cimdus (ir stabili 10 grādi. plusā.) un vietējie jaunieši braukā kabrioletos (i shit you not) un zīmē saulītes (riepas tiek nosvilinātas kādu 5 minūšu laikā)



vispār ar laiku mums ir paveicies, jo lijis vēl īsti nav, un vakar vispār bija vairāk saulains, nekā apmācies. un tas ir zemē, kur par laiku saka "nepatīk? pagaidi piecas minūtes!"



kad ir apmācies, diena no nakts neatšķiras vispār ne ar ko.