|
[8. Jan 2009|22:48] |
wu ar kvkznu bija palikušas iepakaļ, un man kādu brīdi bija viņas jāpagaida. t.i., par kaut ko biju sapīcis un pametis viņas bakstāmies kalna pakājē, bet pats uzbraucis augšā. no turienes pavērās lielisks skats uz kalnu, kura nogāzi klāja plata, cieta trase bez sākuma un malas, savukārt, labajā pusē sniegā bija sasprausti karodziņi, starp kuriem parasti ļaudis, pamatā jaunēkļi un pārziedējuši avantūristi varēja iemēģināt slalomu. saule jau bija pazudusi aiz klinšu krāvuma un šo ieleju ar spocīgu, viegli zeltainu gaismu apmirdzēja atspulgs no pretējās dolomītu grēdas. atgriezās vispārēja labsajūta, un arī wu ar kvkznu no pacēlāja pieslīdēja uzjautrinātas. viņas bija braukušas kopā ar vienu apalīti meitēnu, kas visu ceļu esot skaļi žagojusies. kā nožagojusies, tā pacēlāja sols noraustījies. visu ceļu esot krietni turējušās. |
|
|
Comments: |
| From: | lee |
Date: | 9. Janvāris 2009 - 00:20 |
---|
| | | (Link) |
|
Tas ir daudz labāks stāsts. Mēs ar tēvu pirms vairākiem gadiem, purvā dzērveņojot, satikām trīs igaunietes, kuras bija apmaldījušās, un divas diennaktis pavadījušas kkādā vietā, kur "zeme ar debesīm griežas & viss zem kājām līgojas". Aizvedām šīs uz robežu un tur jau bija izsludināta meklēšana.. vispār baigi, ne salīdzināt ar žagošanos ;))
| From: | ttp |
Date: | 9. Janvāris 2009 - 00:34 |
---|
| | | (Link) |
|
tas jau bij tas purva vaivariņš, kas galvas sagrieza ;)
bluds pie vainas. tāds mīt purvājos sīvera ezera tuvumā. esmu redzējis darbībā. tīra un nesamudrīta mistika. tos, kurus savalgo vienatnē krēslā klimstam starp kroplajiem bērziem, mājās vairs nesagaida.
| From: | ttp |
Date: | 9. Janvāris 2009 - 00:39 |
---|
| | | (Link) |
|
es purvā tik gumijniekus pazaudēju, sen neesmu bijis, bet jāiet būtu vaivariņš plūkt un kotletes šmorēt, daudz labāk par timiāniem un citām jāņuzālēm ;)
tēvreize jānoskaita, krusts jāpārmet, šitā mans babušons reiz izglābies jaunībā. bet stāsts ikurāt šāds, staigāja starp trejiem bērziem un netika prom:)
mums mācīja apsēsties uz ciņa un pāraut vīzes, labo kreisajā kājā un kreiso labajā. tēvreize arī bija viens variants, bet tad bija vēl vieni citi spēcīgāki buramvārdi, kurusu neatceros. tik vien, ka tie beidzās ar "i appuškoj jū ar dabasu valsteibu".
vispār, tā bija ļoti interesanta vasara. vispirms visu ko pilnīgi neticamu piedzīvojām, pēc tam ar vienu folkloristu pabijām pie vienas no vecākajām dziesmu zinātājām tādā kā folkloras ekspedīcijā. tad nu viņa uzdziedāja un vēlāk uz maniem jautājumiem pieredzētā sakrā sastāstīja tādas lietas, ka mati saslējās un radās nepārvarama vēlēšanās no tā nostūra mukt ko kājas nes.
Un tas viss pie Sivera Latgalē? Man tas ezers reiz ļoti patika - ar visu to, ka parasti vispār nezināmi ūdeņi ne visai (jo tur kaut kas ir apakšā, ko neredz).
jā, kādus 2 km nost no ezera, iekšā laukos aiz Stolu kapiem, Skaistas pusē. tur bija tādi pārpurvojušies lauki starp pamestām mājām, kurus psrs pašā izskaņā visus meliorēja. tagad, ja nemaldos, atkal viss aizaudzis.
Tik smalki to vietu gan nezinu. Atceros, ka ezers bija skaists, un blakus ezeram viens vecs Joņs dzīvoja ar nolupušu krustu dārzā (nu kā jau Latgalē pienākas), un pie Joņa parasti visi brauca pa svētkiem, un tad tā vieta atdzīvojās. Gadījās reiz, ka pilnīgi nejauši tur tiku. Bet par mistiskām vietām jau tā, ka visa Latvija tāda. Gan pie manējiem Zemgalē ir savi stāsti, gan tepat Rīgā šur tur. Nu, tas, kas uz manu dzimtu attiecas un dzirdēts. | |