|
8. Jan 2009|22:48 |
|
wu ar kvkznu bija palikušas iepakaļ, un man kādu brīdi bija viņas jāpagaida. t.i., par kaut ko biju sapīcis un pametis viņas bakstāmies kalna pakājē, bet pats uzbraucis augšā. no turienes pavērās lielisks skats uz kalnu, kura nogāzi klāja plata, cieta trase bez sākuma un malas, savukārt, labajā pusē sniegā bija sasprausti karodziņi, starp kuriem parasti ļaudis, pamatā jaunēkļi un pārziedējuši avantūristi varēja iemēģināt slalomu. saule jau bija pazudusi aiz klinšu krāvuma un šo ieleju ar spocīgu, viegli zeltainu gaismu apmirdzēja atspulgs no pretējās dolomītu grēdas. atgriezās vispārēja labsajūta, un arī wu ar kvkznu no pacēlāja pieslīdēja uzjautrinātas. viņas bija braukušas kopā ar vienu apalīti meitēnu, kas visu ceļu esot skaļi žagojusies. kā nožagojusies, tā pacēlāja sols noraustījies. visu ceļu esot krietni turējušās. |
|