Tik smalki to vietu gan nezinu. Atceros, ka ezers bija skaists, un blakus ezeram viens vecs Joņs dzīvoja ar nolupušu krustu dārzā (nu kā jau Latgalē pienākas), un pie Joņa parasti visi brauca pa svētkiem, un tad tā vieta atdzīvojās. Gadījās reiz, ka pilnīgi nejauši tur tiku.
Bet par mistiskām vietām jau tā, ka visa Latvija tāda. Gan pie manējiem Zemgalē ir savi stāsti, gan tepat Rīgā šur tur. Nu, tas, kas uz manu dzimtu attiecas un dzirdēts.

(Reply to this) (Parent)