 Stutējamās formas | 9. Jun 2009 @ 09:37  |
|---|
Tas jau viss ir ļoti labi, un žetons ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) vistu_zaglis par, tikai kaut kā neviens man nezkāpēc nevar uz pirkstiem paskaidrot, kā tieši būtu pa punktiem jāizpaužās strukturālajām reformām un ar ko tās ēd.
Bet toties varu pārtulkot jauku citātu no Aleksa Kerra(Alex Kerr) grāmatas Dogs and Demons: Tales From the Dark Side of Japan, NY, 2001 (skaidrojumi kvadrātiekavās mani):
Praktiski nekādā veidā neatskaitoties sabiedrībai, Japānas ministrijas pazīst vien vienu augstāko varu: Finanšu ministriju, kura nosaka valsts budžetu. Lai vai kāds būtu bijis katras valsts iestādes sākotnējais mērķis, laika gaitā tas ir vienkāršojies līdz saknei — saglabāt savu budžetu. Dr. Mijamoto Masao, izbijis Veselības un Labklājības ministrijas (VLM) ierēdnis, savā grāmatā "Trakokreklu sabiedrība" (Straightjacket Society) atstāsta sekojošu dialogu ar savu priekšnieku:
Mijamoto: "Jūs gribat teikt, ka, ja reiz budžetā tiek iedalīta nauda [katru gadu] kādam darbam, jūs vairs nevarat pārstāt to darīt? Kāpēc ne?"
VLM ierēdnis: "Valsts iestādēs, ja reiz noteikta naudas summa ir iebudžetēta kādam mērķim, tā ir jāiztērē."
"Bet taču nebūtu būtiski, ja nedaudz paliktu pāri?"
"Nav tik vienkārši. Neiztērētas naudas atgriešana [valsts budžetā] ir tabū."
"Kāpēc tā?"
"Naudas pārpalikums rada Finanšu ministrijai iespaidu, ka attiecīgais projekts nav ļoti svarīgs, kas nozīmē, ka tas var kļūt par mērķi budžeta griezšanai nākošā gada budžeta sadalē. Pat viena vienīga projekta zaudēšana nozīmē mazāku budžetu visai iestādei. Direktors par to nepriecāsies, jo tas ietekmē viņa karjeras iespējas.
Šis ir 1:1 tas, kas notiek Latvijā. I couldn't explain it better. |
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/2695/981) |
| From: | str |
|---|
| Date: |
9. Jūnijs 2009 - 10:14 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
nu ja vēl arī pārējā ekonomika notiktu kā japānā, tas jau būtu sīkums?
jā, protams, un tā kā mums tādas nav, tad tas nav sīkums.
Pagaidām esmu izlasījis pirmās 50 lappuses, kurās aprakstīts, ka Japānā laikaposmā no 60-90 gadiem teju 10% valsts budžeta aiziet celtniecības projektos, kuriem ir milzīgs lobijs un kuri tik būvē un būvē (nu jau) visādas figņas un katrs piektais japānis strādā saistībā ar celtniecību.
Kaut kā jāpaskatās, vai pa 8 gadiem kopš grāmatas izdošanas mainījies.
Bet principā birokrātijas/valsts aparāta apraksts kā no Latvijas ņemts.
|
| From: | str |
|---|
| Date: |
9. Jūnijs 2009 - 10:43 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
tur tā birokrātija ir senāka, un vēl trakāka noteikti kā pie mums.
tur arī cilvēki ir citādāki, tāpēc jau mums tā viņu birokrātija neder:(
cik lasu, saprotu, ka mūsdienu tipa birokrātija Japānā radās pēc 2. pasaules kara un tai ir ārkārtīgi maz līdzības ar to, kāda bija senāk.
un izskatās, ka arī viņiem viņu birokrātija neder.
| From: | unpy |
|---|
| Date: |
9. Jūnijs 2009 - 13:44 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Aha. Japānā tik ieviests ASV modelis. Viens no skumjākajiem atgadījumiem pasaules kultūras vēsturē. Tika sagrauts sens, stabils un izdzīvotspējīgs sabiedrības modelis.
| From: | unpy |
|---|
| Date: |
9. Jūnijs 2009 - 13:44 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Tika tb.
| From: | unpy |
|---|
| Date: |
9. Jūnijs 2009 - 10:57 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Tā tas notiek lielākajā vairumā valstu. Un tas ir dabiski.
1) interesantāk būtu uzzināt par vietām, kur tā nenotiek;
2) "dabiski" ir diezgan dīvains vārds, ko lietot birokrātijas sistēmas kontekstā.
| From: | unpy |
|---|
| Date: |
9. Jūnijs 2009 - 13:16 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
1.Tā nenotiek tikai visnotaļ autoritārās pārvaldes sistēmās, kur pa lielo tiek izniekota nosacīti "privātā" nauda, piemēram, AE.
2.Manuprāt, viss, kas rodas vai tiek radīts cilvēku iedabas rezultātā, ir "dabiski". Vai tad ne?
1. Vai tiešām 1 gada budžets un princips "atliet atpakaļ kopkatlā" ir demokrātiskas valsts pamats? Vai tiešām tā ir visās attīstītajās valstīs uz kurām ir vērts raudzīties kā uz kaut ko tādu, kam līdzīnāties? Vai varbūt tas bija tikai tāds drusku nīgrs vispārinājums no esošās situācijas? :)
2. Tādā gadījumā vārds "dabiski" nepasaka pilnīgi neko ;)
| From: | unpy |
|---|
| Date: |
9. Jūnijs 2009 - 14:18 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
1.Visa bēda ir iekš tā, ka dikti jau nu gribējās kam līdzināties:)) Tā tiešām ir vairumā attīstīto valstu. Ja kādā tas tā nav, tad tas tiek rūpīgi slēpts:))) Atruna - ir nianses, kas saistītas ar savādāku valsts pārvaldes struktūru, piemēram, Šveicē. Atruna Nr.2 - man nav gana plašu zināšanu, iespējams, tālab vien nezinu pozitīvos piemērus. Bez atrunas - tas, ka kaut kur citur sekmīgi darbojas kāds budžetēšanas modelis, nenozīmē, ka pie mums šāds modelis arī darbosies. Galu galā, arī eksistējošais modelis citur darbojas krietni labāk.
2.Kā nu ne. Valsts pārvalde nav kaut kāds mistisks augstāku spēku īstenots mehānisms. To īsteno tādi paši cilvēki, kā mēs ar Tevi. Man ir bijuši jāstāda pārdošanas budžeti, piemēram. Neteiksim, ka būtu dikti iesprindzis. Paņēmu iepriekšējā gada rezultātus, pierēķināju akcionāru koeficientu un pa lielām šaibām viss - nav jau variantu. Uzņemsies vairāk - pats būsi vainīgs(cita starpā - melš, ka tieši šī iemesla dēļ savulaik Gavrilova kungs "Aldari" pameta), uzņemsies mazāk - akcionāri pateiks, ka viņiem šāds nepelnītājs nafig nav vajadzīgs:))
Valstī ir vēl vienkāršāk. Iepriekšējos gados tika ņemts vēl iepriekšējo gadu budžets, pareizināts ar slaveno koeficientu 1,2 un cauri:))) Jo dajebkuras iestādes un tās vadītāja svarīgums ir tieši proporcionāls tai naudas summai, ko šī uzņēmusies...eeeee...apsaimniekot:)))
| From: | unpy |
|---|
| Date: |
9. Jūnijs 2009 - 11:09 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Nav tiesa. Es varētu uz pirkstiem izskaidrot. Un, starp citu, bez manis arī ir žūksnis cilvēku, kuri varētu izskaidrot. Arī valdībā. Pat, lai cik tas neticami neizklausītos - Saeimā. Izskaidrot - tas ir viens, aber ieviest - pavisam kas cits:)))
| From: | unpy |
|---|
| Date: |
9. Jūnijs 2009 - 13:18 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Izskaidrot vai īstenot?:))) Īstenot nav iespējams tālab, ka mums neģeld visa pārvaldes sistēma. Un nav resursa.
|
|