Kā lai iesāk ? Ar ko ? Ir noticis noticis, neka turpina notikt un man tas ir piegriezies. Prieks par pavasara iestāšanos neatsver to nolāpīto neko, kas notiek.
Un tā arī man neko sakarīgu neizdodas uzrakstīt.
Pirms kāda laika, pirms diezgan krietna laiciņa jau, notiak manas pavisam vecās klases saiets. Savācāmies, protasm bija apmēram puse no visiem, visiem, kuriem tur vajadzētu būt, bet beigu beigās peitika ar tiem kas ir, jo vēlamais rezultāts tika panākts - mēs labi pavadijām laiku, vismaz es labi pavadiju laiku. Īstenībā tiešām ilgs laiks bij pagājis, apmēram astoņi gadi, kopš mēs nebijām tikušies... Visi izauguši un lieli tagad, bet joki tie paši vecie[he he he]
Zin, tagad ar tevi runāt ir dīviani, itkā nepazīstams cilvēks un nav redzēts astoņus gadus[!!!], bet tomēr liekas, ka es tevi pazīstu labāk, nekā dažbrīd škiet. Es neiznu kapēc tā, man vienkārši tāda sajūta.
Daudz, tik daudz ir ko teikt, bet man negribas runāt, galīgi negribas.