jūtos faking jocīgi. man šķiet, ziemā pārāk daudz reižu ļāvu sev iemīlēties (nelaimīgi) un šobrīd kaut kas manī ir bišku par daudz apdauzīts, jūtos tāda kā atsaldēta un stulba, kā atsalusi, bet skumjas jau tuvojas - tas ir labi, kad paraud, tad pāriet. Bet pagaidām nenāk, tuvojas, bet nepienāk. Nevaru paraudāt. Neko nevaru padarīt, nekādu īsti interešu. Besī visu laiku piedzimt no jauna, tas vienmēr ir tik nekomfortabli. Laikam tāpēc to sauc par "iziešanu no komforta zonas", jo šobrīd es nudien jūtos ārkārtīgi nekomfortabli