Ek, šodien man pavasari sagribējās. Kaut kas ir pazudis, kaut kā nau vairs Tā sajūta, kas bija vel rokas stiepiena attālumā pirms pāris dienām. Jocīgi, jūtos tā, itkā būtu no mākoņiem nokāpis. Esmu sācis atkal domāt par to, kas būs un kas varētu būt, kam vajadzētu un kam nevajadzētu būt vai notikt. Tuvojas mana labākā drauga dzimšanas diena un kā jau parasti - ideju trūkums - uz kurieni tad īsti lai aiziet ??? Viņam tomēr iestājas pilngadība [18.g]. Idejas bij visādas - gan par mašīnas īrēšanu un mežā braukšanu ar "kaimiņ Jankam" sperto traktoriņu, gan par iešanu uz frančiem un piedzeršanos līdz bezfilmai. Galu galā nonācām līdz domai, ka jāaiziet uzspēlēt boulings un tad jāpasēž pie viņa mājas pie pāris litriem alus. Īsti skaidrības vel nau un man arī īsti tas nešķiet svarīgi, galvenais, lai visiem labi...Redz, kāds es labs šovakar :D
--citi sīkumi--
Dzīve ieviesušās patīkamas pārmaiņas, proti, es atkal runāju ar C. Tas priecē vairāk par visu, jo tomēr viņa man ir svarīgs cilvēks. Vel viena jauka pārmaiņa, kas gan jau ir notikusi nepilnas trīs nedēļas atpakaļ, ja nekļūdos ir tas, ka man beidzot ir iestājies pavasaris. Vismaz sajūta ir.. pareizāk sakot bija līdz vakardienai, kad mani vienkārši izveda kursabiedrs un māsa. Vakar ar senci salecos par sīkumiem. Viņš tomēr ir tik sīkumains cilvēks, man tādi nepatīk. Cilvēki, kas nesvarīgām lietām pievērš apbrīnojamu uzmanību, neiedziļināšos.
Vairāk gan nerakstīšu, pietiks, jāiet gulēt - jāizguļas.