Atceros pirms gada ap šo pašu laiku gāju uz veselības pārbaudi iepriekšējā Universitātē. Gleznotāju studijas uz vienu dienu bija pārtaisītas medmāsiņu kambaros, molberti pārvērsti širmīšos, pie visām izejām rentgena busiņi – vienvārdsakot, ļoti racionāli uzrīkots medpunkts kā jau pieklājas tautai, kas dzīvo zemestrīces draudos.
Tā nu mēs tur visi stāvējām garā rindā ar aizpildāmajiem papīriem kā orientēšanās sacensībās un atzīmējāmies pie katra daktera. Mūs mērīja, svēra, acu pārbaude, analīzes utt. Es biju diezgan sabijusies (vispār baidos no dakteriem, bet tomēr saņēmos aiziet) – ne tik daudz dēļ tā, ka ieguvuši datus, viņi izdomās mani sūtīt mājās ārstēties, bet gan vairāk no tā, ka neko nesapratu, kur jāiet, ko man prasa un kas vispār tajās blankās sarakstīts. Tāpēc atviegloti uzelpoju, kad urīnanalīžu rindā iepazinos ar Rī-san no Ķīnas (viņš gan lūdza sevi saukt par Billiju), kurš šo to saprata angliski (jo laimīgā kārtā bija pabijis ASV, kad tur plosījās „Katrīna”) un šo to japāniski, tāpēc es viņam palūdzu, vai viņš man nevarētu izpalīdzēt ar pārtulkošanu, jo netieku nekādā galā ar tiem dakteriem. viņš teica – „nau prablā” (no problem), kas man gan izklausījās vairāk kā draudi, ka problēmas tomēr varētu būt.
Viss gāja diezgan gludi, līdz pieturas punktam „sirdsklauves”. Tur mums katram bija jāieiet savā nelielā kambarītī uz privātu sarunu ar dakteri. Iegāju, bet tur priekšā nīgrs japāņu onkulis kaut ko murmulē. Es saku, ka neko nesaprotu, viņš atkārto to pašu. Tad kļūst dusmīgs, ka es neko nesaprotu, tāpēc nācās saukt iekšā tulku Billiju. Tā nu viņi man tur bakstīja pa abiem priekšā slimību nosaukumus katakanas alfabētā un es uz visu purināju galvu, līdz dakteris iebāza ausīs klausulīti un kaut ko atkal noburkšķēja. Billijs tulko – „rā iz akā”. Es nesaprotu. „rā iz okē”. Nē, nesaprotu. Billijs saņemās un jau sarkdams, bālēdams sakoncentrē visu savu amerikāņu izrunu un saka „your brā iz okē”. – „oh, fuck! I have no bra ...” tā, lūk, es ieguvu pirmos draugus Ķīnā.