atļauties.
vai romāns padara cilvēku neromantisku?
man nekad nav garšojis piens, bet šodien acu priekšā uz lūpām izlijis piens(lai gan ar kafīru tas būtu krietni efektīvāk)noskūpstīt smiltis.. atstājot pūkainās, siltās smiltīs lūpu pēdas, hm.
kādas gan varētu būt lūpu pēdas, cik siltas, vai raupjas.
viens telefonzvans manā kantorī,nē, ne man.man nezvana. īstenībā varētu ļauties goašu trauciņiem, lineālu trijstūriem, cirkuļu kājām, melnbaltai pļonkai un pretī skrienošam rudenim.
viss.
man apnika, es paķeršu somu un uz laukiem,ar gumijzābakiem kājas un cigarešu paciņu mēteļa kabatā,lasīšu ābolus un cepšu tos cepeškrāsnī, apbēršu ar cukuru un mazliet kanēli.
nozagšu tevi un makšķerēsim lapas un vīngliemeži mūsu sarunas, koki, lai būtu pieskārieni, ieelpot to, kā smaržo pēc sēnēm un lietus.