Optimista dienasgrāmata!
Lai cik slikti viss neizskatītos un neliktos un lai cik sūdīgi es nejustos, vienmēr ir jāmāk atrast pozitīvais. Tātad, stāsts ir sekojošs... Tikai divas dienas pēc tam, kas savam tētim nozīmējos, ka mana mašīna BMW mani nu jau 4 gadus (kopš iegādes brīzā) nekad nav uz ielas pievīlusi un vispār ieguldījumi ir ļoti minimāli salīdzinot ar tēta Opel Astra, kura lūzt dienā 2 reizes.......tikai divas dienas vēlāk pie Minskas mana mašīna pl 19:00 uz ielas vienkārši salūza :) Nosēdējām tur 2 stundas, līdz kāds pieteicās palīdzēt. Piepīpēja akumulatoru kurš pusceļā uz māju atkal mūs pievīla. Kaut kā beigās līdz sētai nokļuvām. Tātad, kā jau īsts optimists es centos tajā visā sameklēt pozitīvo:

1. Pēc 4 gadu pārvietošanās ar auto es beidzot sapratu, ka eksistē arī sabiedriskais transports. Ka braukšanai ar sabiedrisko transportu ir savi plusi. Nav jānodreb pie katras patrulējošās policijas mašīnas (kaut ar dokumentiem viss kārtībā, pat veste ir, vienkārši nesimpatizē) :) Braucot atklājās, ka ir labs maršruts kas no mājām aizved ne tikai līdz manam, drauga darbam, bet pat līdz manai augstskolai. Un ka braucot pa ceļam var pārdomāt pusi dzīves. Šoferis foršs arī. Ir lielāka sapratne par to, kas ir e-talons un kur to iegādāties :)

2. Zinu, kur ir akumulators, kā lādēt. Kas ir ģenerators, ko tas mašīnai nodrošina. Kaut kāda sapratne par remonta izmaksām arī noteikti drīzumā man būs :) Tagad arī man būs savs meistars Rīgā un serviss, kur pielabot mašīnu :) Jauni kontakti! :)

3. Salūzusi mašīna nav pasaules gals....tāda doma pie manis ieradās ar novēlošanos...pēc 2 dienām :)

4. NEKAD nevienam nesaki NEKAD!!! :)

5. Piekto punktu pagaidām atstāšu tukšu...ja nu gadījumā iedomāšos vēl kaut ko pozitīvu tik pozitīvā notikumā :) Ta palabošu :) Tagad kaut kā piemirsās viss tas jaukais un optimistiskais :)