jaa, shaadaa laikaa tieshaam ir patiikams izbaudiit to riita mirkli, kad esmu viena kabinetaa. atveert logu, uzlikt kings of convenience. naktii ik pa laikam modos un klausiijos, kaa liist. sapnjoju nedaudz par karu. nu, ne pashu karu, bet frontes liinija bija pavisam netaalu no laukiem. tas viss mijaas ar nomoda briizhiem, lietu un pieglaushanos viirietim.
shis veejsh, shis mitrais asfalts, shis satraukums un reizee miers gaisaa - tas manii parasti raisa veelmi staaveet kaadas augstas klints malaa un izkliegt savas saapes. tikai tagad tas viss jau ir mazliet citaadi. saapes ir rimushas. mazliet nostalgjijas ir viss, kas palicis.