lingvo
Tomēr izkliegšu savu sāpi (mazohistisks pasākums, taustiņi jau ir galīgi piegriezušies).
Vot, tulkoju es te vienu ne pārāk apjomīgu, toties gandrīz vai zinātnisku tekstu. Autors: kaut kāds ameriķānu profesors (slavens, jūtos pagodināts). Vārdsakot, princips, kā novest lasītāju līdz baltajām pelītēm (par tulku nemz nerunājot):

Profesors, rūpīgi klabinot burtus, rada rindkopu. Tad viņš uz to paskatās. Rindkopa viņam nepatīk, nu, nemaz. Taču ārā jau dziesmai vārdus nemetīsi. Tāpēc profesors ķeras pie otras rindkopas, kurai jau nu točna ir jābūt labākai. Metodi viņš izmanto parastu un efektīgu: paņem tos pašus teikumus no pirmās rindkopas, tikai samaina visus vārdus ar vietām. Tā, nu jau izskatās ievērojami labāk! Un doma, galvenais, ka arī pietiekami dziļa. Ķeroties pie trešās rindkopas, autorā mostas neredzēti kreativitātes spēki. Tagad viņš maina vietām nevis burtus, bet teikumus.

Paskatoties uz šo tekstu kopumā es sižu, akujevaju. Galvenais, ka iztulkot to nekādi nevar. Nevienu no rindkopām. Sāk gribēties rakstīt apmēram tā, kā meistars Joda runā. "Trīs izmaiņas revolucionāras industrijā ieviestas tika. Ibo ņeh." Pats galvenais, ka jēgu es uztveru un varu pat pateikt 5-6 vārdos. Bet, lūk, zinātnes spīdeklim ir pārliecība, ka līmeni norāda tas, ja divos vārdos kopsummā ir ne mazāk par 30 burtiem.

Redzot, ka tekstu ne tikai lasītājs, bet arī viņš pats ņiasiļit, tiek iemesta tabula. Protams, kārtējo reizi 3x sarežģītāka par tekstu. Vakarā noskatījos "Paycheck". Laiks Terminatoram vai varbūt pat Natural Born Millers.

upd: Vispār psc.
Visu trešo nodaļu autors stāsta, ko viņš darīs ceturtajā. Ierubījam "Orbital".