Ar Tevi es lasiiju kastanjus
rudens truudoshaas milziigaas lapaas,
un rudens bij nosalis un kluss
kaa atvests no dienvidiem papuass.

Bij mazliet dreegns un slapjsh, un auksts
ar maakoni lielu un zilu,
un peekshnji man likaas - Tu esi mans draugs,
un ka es Tevi miilu.

Tev bija taadas rokas nosalushas,
un Tu runaaji visaadus jokus,
un debesis zilas zemas un pushas
paar mums abiem kastanjkokos.

Es neteicu nekaa
bij kastanji skaistumaa jau no beerniibas apbriinoti.
Teikt vai neteikt, ka Tevi ... nu, jaa,
un varbuut pat ljoti.

/O. Vaacietis/