Anestēzija
Beidzot sapratu, kas ar mani notiek. Man ir anestēzija. Jau labu laiku. Es neko nejūtu. Un tā arī labi, jo man ir jāveic vairākas ķirurģiskas iejaukšanās savā dzīvē. Ceru, ka pēc tam būs labāk. Vienīgais jūtīgais orgāns ir tas, kurā dzīvo interese par puišiem. Nē, patiesībā, tikai par vienu vienīgu puisi. Esmu anestēzujusies tik tālu, ka spēju kaut ko just tikai attiecībā uz to vienu puisi. Ne jau pat kādu dižu, pārpasaulīgu kaislību. Drīzāk jau sapni, cerības, siltumu. Tas arī viss. Nezinu pat, kurā ķermeņa pusē tāds puišu intereses orgāns atrodas. Nē, tas nav īsti dzimumorgāns, varbūt tā ir sirds ar mazu dzimumorgāniņu. Visas pārējās manas maņas ir zaudējušas jūtīgumu. Sazin kā tas viss atkal varētu atmosties, un kas ar mani tālāk notiks.
To visu es sapratu šodien pēc zobārsta apmeklējuma. Man vēl arvien puse galvas ir tirpstoša un nejūtīga. Toties visu sapratu.