diena
tik skaisti, mazmazītiņās lauskās saplīsa katliņa vāks pret virtuves flīzēm, ka negribējās to visu vākt. miljons mazos, trauslos stikla gabaliņos.
bet šodien es piekusu. tā nav nekāda huiņa un melošana- par to, ka masāža ir enerģija. un to, ka masierim ir fakin grūti, jo tas viss kaut kā mēdz uzkrāties manī. šodien sāpēja sirds un bija slikti pēc tam. tā, ka gāju darbā dušā. kliente tiešām smags gadījums. un man vienmēr visu tik labi gribas izdarīt, ka nespēju to darīt auksti un bezpersoniski. huh. vēl jāmācās norobežoties no tā, ko tev iedod otrs caur savu ādu un stāstiem.
bet rīt būs atkal jauna.
šonakt gulēšu. un gribu iemācīties sevi programmēt. programmēt domāšanu.

upd. par citu tēmu- man tomēr liekas baigi normāli, ka cilvēks maina drēbes, valkā apakšveļu, katru dienu citas zeķes, regulāri mazgājas- ne tikai tad, kad paduses smird tā, ka pašam draņķīgi. un vēl tas, ka vīrietiem ir dušas želejas, dezodorants un smaržas.