bet es jau nemaz nesaku,ka man nekad nekas nepietrūkst.nē,sirds,es tev netaisnojos,man pietrūkst,es taču esmu cilvēks,cilvēkam jau nekad nevar būt viss ko vajag.
bet man pietrūkst tikai viens-muļķīgums.jā,tas 15 gadnieka naivums ko es pazaudēju,nosvilināju,iznīdēju.
tagad miegu,ar zemeņu glazējumu.saldu un gardu.
labu apetīti,sirds.




P.S.
mamma samulsa kad teicu,ka nākamā tetovējuma tekstu gribu viņas rokrakstā.