Njā...
Šodien kārtoju plauktus savā datorā un atrodu vecas, labas lietas. Pie LU mapītes ir viskautkas ar viskautkādiem nosaukumiem un beigu beigās Word dokuments ar nosaukumu - Baumas. Pēc raksta sākuma jau var noprast, ka tas bija domāts raksts fakultātes avīzes seksa slejai, kuru mums rakstīja lau. Tā kā viņai rīt dzimšanas diena, tad lasot domāju, ka varētu viņai to uzdāvināt. Un tikai pusē sazīmēju, ka tas īstenībā ir manis rakstīts darbs, zem kura parakstīties neļāva mans statuss, jo biju pašpārvaldes vadītājs, bet par tādām lietām publiski izteikties vadītāji nedrīkst. Ja padomju laikā seksa nebija, tad tagad tā nav vadītājiem.


Te būs tas raksts:

Seksuālās baumas

Pamazām lasot jaunāko Agoras krājumu, manas lasītājas acis aizķērās aiz trešā raksta, kas analizē baumas staļinisma laikā. Kaut Padomju savienībā seksa nebija, neviļus sāku domāt, cik gan liela seksualitāte piemīt baumām. Par seksu var baumot nebeidzami, bet arī baumas bez seksa pieskaņas ir kā sekss – vienmēr gribas vairāk, bet tā, lai neviens to nepamana.

Agoras rakstā par seksu nekā. Kaut gan, ja tic pētnieces pieņēmumiem, tad tieši par seksu varēja baumot visvairāk, jo „baumas rodas kā pretreakcija pret uzticamas un drošas informācijas trūkumu tradicionālajos masu komunikācijas kanālos.”[1] Bet seksa Padomju Savienībā nebija.

Bez baumām es nevaru, gluži kā cilvēks nevar bez seksa. Baumojot izjūtu ko līdzīgu nelielam orgasmam – tas ir tik intīms process. Arī baumojot man pilnīgi jāuzticās sarunu partnerim un tādējādi jāizjūt liela tuvība. Baumot var mūžīgi un, gluži kā par seksu, arī par lielākajām klačām uzskata vīriešus, kaut uzskatu, ka kāre uz klačošanu piemīt abiem dzimumiem. Klačojoties es sajūtos iesaistīta procesos, ko atklāti neafišē. Mana fantāzija, kura apvij baumas, gūst baudu, kad ir iespēja izfantazēt, kurš ar kuru un kā. Beigās jau var sākt šķist, ka Privātā Dzīve ir viens liels seksa žurnāls, kurš piedāvā fantastiski korektā veidā sublimēt savu erotisko libido.

Taču pastāv būtiska atšķirība starp seksu un baumošanu. Pēdējo tradicionāli piekopj viena dzimuma pārstāvji. Ja sabiedrībā seksu parasti piekopj pretējā dzimuma pārstāvji, tad baumošana notiek pamatā viena dzimuma ietvaros. Baumas ar pretējo dzimumu ir atturīgākas, tās neiegūst to šarmu un auru, kas pastāv sieviešu vai vīriešu baumās. Varbūt tas ir saistīts ar vietu, kur tas notiek – tās parasti ir noslēgtas telpas no otra dzimuma (ģērbtuves, dušas utml.). Aptaujājot vīriešus, kā viņi baumo, uzzināju, ka baumas parasti ir parupjas un piesātinātas ar milzīgu detaļu daudzumu. Vīriešus baumās parasti interesē process, nevis rezultāts, kurš, savukārt, ir svarīgāks sievietēm.

Baumām ir gadījuma raksturs, tās ir ļoti īslaicīgas. Tajās tiek piepildītas katra cilvēka dabiskās vēlmes nebūt monogānam. Tas ir kā mainīt vīriešus tiklīdz viņš kļūst neinteresants un garlaicīgs; tās ir jaunas medības pēc jaunām baumām. Vienlaicīgi katru brīdi ir nepieciešams uzmanīties, ka pats nekļūsti par baumošanas objektu. Turklāt, kad tiec atklāts, sajūtas ir tādas it kā tiec krāpts. Baumām piemīt īpašība tikt mīlētām – par citiem drīkst baumot, bet ne par mani personīgi. Tad baumas greizsirdīgi tiek nosauktas par intrigām. Taču reizēm bēgšanas no baumām ir tikpat seksuāla kā pati baumošana. Atceros reiz pašai bija tā, ka baumu dēļ bija jāslēpj savas attiecības ar kādu puisi – tas bija romantiskākais laiks mūsu attiecībās. Interesanti, bet, kad viss nāca gaismā un visiem bija iespēja piepildīt savas virtuālās vēlmes un baumot par mums, mūsu attiecības saira – tās vienkārši vairs nešķita interesantas.

Ar seksuālu redzi lasot Agorā baumu klasifkācijas – vēlmju, baiļu un agresīvās – domāju, ka seksuālās baumas ir tikai pozitīvās vēlmes: „Vēlmju baumām raksturīga spēcīga emocionāla vēlēšanās, atspoguļojot auditorijas aktuālās [netīšām uzrakstījās „seksuālās” – L.A.] gaidas un vajadzības. Vēlmju baumām ir divas galvenās funkcijas, pirmkārt, tās atbilst ļaužu vēlmēm, tādējādi uzturot viņu garīgo tonusu un sociālo esamību, šīs baumas nomierina, kavē negatīvu emociju attīstību, neļauj attīstīties panikai un liekai agresijai.” Baumas cilvēkiem ir nepieciešamas un to noliegšana būtu tāda pati noziedzība kā paziņot, ka seksa nav.