Ārā īsts pavasaris - pietiek atvērt logu, un sejā iebrāzusies gaisa plūsma nes līdzi lietus ūdens, silta vēja, kustību un kopošanās, un vēl visādas pa ziemu aizmirsušās smaržas.
Bet man ir klaji idiotiskā ceļā iegūts smadzeņu satricinājums, kas mani piesējis pie gultas un liek noreducēt visas pavasara fantāzijas uz sapņiem, kurus redzu ik pēc divām stundām, jo tieši tik bieži uznāk miegs. Naktī atkal redzēju kursa darba vadītāju. Laikam jāaizraksta viņam vēstule.