septiņos no rīta ir vērts celties, lai brauktu uz murjāņiem, kur 100 metrus no viesu nama "ieviņas" pretī man brauc garais. forši būt starp pilnīģi grādīgiem ļaudīm, kas ļoti, ļoti priecājas mani redzēt, jo patiesībā priecājas apr visu un stāsta visu vismaz 4 reizes. cilvēks - ābece. ved uz valku, bet pa ceļam ģirtam vajag nopelst un man pēc 2 gadu pārtraukuma ieēst garneļu omleti. rinķīša pusalus un esam valkas estrādē, ķur, atverot mašīnas durvis, dzirdu, ka tūliņ manai komandai jāiet uz tautas bunbas laukumu. un tā viss notiek tūliņ līdz vārds pa vārdam, joks pa jokam un mūsu frīzbija pretinieki jau irgatavi mums sadoot pa purnu un paliek bāli. beigu beigās sporta spēlēs, kuras ir manas pirmās sportojamās sporta spēles šovasara, iegūstam godpilno priekšpēdējo vietu un, sākoties lietum, guļam zem piekabes un ēdam vīnogas. pirmoreiz mūžā dzēru viskiju no divlitrīgās pudeles. pirmoreiz man noticēja visi cilvēki, kad melīgi ziņoju balles sākumlaiku. dzīvojām salīdzinoši glīti iekārtotā veco ļaužu pansionātā, kur ir pilns ar sajātiem tipiņiem. un pazūd atslēgas, nolīst sienas ar balzamiem, spļāvieni sejā etc. līdz iekārtojos tuvākajā redzamajā istabiņā, lai noklausītos frikas monologu par gunāru, kas viņaiit kā ir blakus. kamēr no rīta ejam uz veikalu, pārējie - cak-cak - aizbrauc uz rīgu. valka ir patiesi sajāta vieta stopētājiem. savukārt valmieras vīrs ir foršs, jo liek mums abām ar friku piekraut pilnas somas garšīgiem āboliem.

stāsta morāle: lukašs ļoti glīti spēlē volejbolu.