iespējams, būtu nedaudz veselīgāk, ja es nedzīvotu vidē, kur cilvēku iespējams iztroļļot ar to vien, ka izej pagalmā darba dienas vidū padzert tēju vai uzspēlēt badmintonu. es neteiktu, ka tas man nesagādā nekādu baudu [domās jau rakstu grāmatu "kā šokēt benitu un likt viņai tenkot vēl"], bet tomēr, iespējams, šai manai dvēseles daļai nevajag tik spēcīgu kairinājumu - cik daudz vietas prātā atbrīvotos produktīvākām lietām utt utml