Enerģētiskā krīze

Mana ikdiena visādā ziņā atkarājas no tehnoloģijām. Es gribu no tā atbrīvoties. Pārnāku mājās no savām aizņemtas sievietes gaitām un konstatēju elektrības nepieejamības faktu. Nav. Pazudusi. Grūti jau to atzīt gan, bet mani plāni bija pagalam. Ne bezvada tālruni uzlādēt, ne drēbes mazgāt, ne TV, ne DVD, par kompi nemaz nerunājot. Nolīdu kaktā un nodevos politikas papīru kārtošanai un šķirošanai. Pilnīgi noteikti tas bija kā pamudinošs Visvarenā žests, jebkādos citos apstākļos es būtu nogrimusi savā bezjēdzīgajā slinkumā. 

Kā lai atgūst negulētās naktis, ja pat dienās nav vaļas nosnausties? Lai vai kā, esmu visai apmierināta ar dzīvi, aktuālākā sajūta - atvieglojums. Beidzot esmu pieņēmusi lēmumu, tiekot vaļā no šaubām, svārstīšanās un vilcināšanās. Vai tad jūs nekad nav piemeklējusi sajūta, kad  kādu tik ļoti gribās dabūt sev, bet pēc laika sprīža šī vēlme izkūp gaisā kā nebijusi, arī tad ja gribētais jau sasniegts? Vai tad tas ir tik nosodāmi? Vien muļķis vai mironis nemaina savu viedokli...