31 Janvāris 2011 @ 00:03
 
No rītu izkāpju no autobusa, lai pārsēstos tramvajā. Debesis ir pelēkas, sniega kupanas nošķiestas dubļiem. Pieturā jau priekšā pavecs vīrs kūpina cigareti. Viņš mazliet atgadina padomju laiku partijas funkcionāru, ar portfelīti un tā, un mazliet mūžīgi smēķējošo personāžu no Slepenajām lietām, tikai pižīkā. Pēc brīža uzrodas aplam jauna māte ar bērnu. Nošmaukstina buču uz vaiga savam pirmklasniekam, un aiztrauc savās darīšanās, vēl pār plecu noskatās, kā viņš iekāpj tramvajā, un pamāj tam ar roku. Un tā ik rītus. Gatavā Muršķu diena. Varbūt arī auto, kas parauc garām, ir vieni un tie paši.
 
 
( Post a new comment )
[info]auksts_entelekt on 31. Janvāris 2011 - 00:14
ļoti patika.
:)
(Atbildēt) (Link)
[info]hotai on 31. Janvāris 2011 - 00:31
vienulaik, kad gāju ar kājām uz darbu, man katru dienu vienmēr vienā un tajā pašā vietā nāca pretī ruds vīrs ar portfelīti. palika riktīgi bailīgi.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
[info]fedrs on 31. Janvāris 2011 - 01:06
Un tad Tu sāki mainīt maršrutu?
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]hotai on 31. Janvāris 2011 - 08:06
jā.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
[info]pepija on 31. Janvāris 2011 - 10:15
Protams, ka tie paši. Ja pelēkais džipiņš ar smieklīgo karodziņu plivinās jau pāri krustojumam, tas nozīmē, ka kavēju. Un sieviete, kas, kā šķiet no viņas izskata, strādā ļoti vienmuļu darbu, vispār kādu laiku nav redzēta ne turp, ne atpakaļ ceļā - ka tik nav atlaista no darba. Un foršā riteņbraucēja šorīt pie rokas veda tikai vienu no abiem meitēniem
(Atbildēt) (Link)